28 BSPC Resolution LV

Konferences rezolūcijaPieņemta 28. Baltijas jūras parlamentārajā konferencē (BJPK) Oslo, 2019. gada 27. augustāBaltijas jūras parlamentārās konferences dalībnieki – Baltijas jūras reģiona valstu vēlētie pārstāvji –,sapulcējušies 2019. gada 25.–27. augustā Oslo, Norvēģijā,uzsverot, cik liela nozīme ir nepārtrauktam un ilgtspējīgam politiskajam dialogam, kas risinās reģiona galvenajā forumā – Baltijas jūras valstu padomē (BJVP), kura koncentrējas uz Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības un rīcības koordinēšanas jautājumiem;uzsverot, ka ir nepieciešamas miermīlīgas kaimiņattiecības un cieša uz demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu, cilvēktiesībām un visiem vienlīdzīgām iespējām balstīta sadarbība, un mudinot turpināt jau iedibināto praksi – regulāras BJVP valstu ārlietu ministru sanāksmes – arī Dānijas prezidentūras laikā, kā arī aicinot atsākt Baltijas jūras reģiona valstu valdību vadītāju sanāksmju rīkošanu, ja tas iespējams, un veidot ciešāku sadarbību citu nozaru ministru līmenī;atzinīgi vērtējot to, kas paveikts, pilnveidojot praktisko sadarbību Baltijas jūras reģionā Baltijas jūras valstu padomes, Ziemeļu dimensijas, ES dalībvalstu un Krievijas pārrobezu sadarbības programmu, kā arī Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros;atzinīgi vērtējot BJVP prezidējošās valsts Latvijas centienus uzlabot Baltijas jūras reģiona sadarbības koordināciju, kā arī atzīstot progresu, ko panākusi BJVP, balstoties uz tādām prioritātēm kā integritāte un sociālā drošība, dialogs un atbildība;uzsverot, ka BJVP projektu atbalsta mehānisms darbojas sekmīgi un ir efektīvs rīks Baltijas jūras reģionā īstenojamo projektu atbalstīšanai un sadarbības veicināšanai to ietvaros;pieņemot zināšanai visaptverošos Baltijas jūras reģiona valstu valdību paziņojumus par 27. BJPK rezolūcijas izpildi un spēcīgo atbalstu aicinājumiem uz konkrētu rīcību;pārrunājuši jautājumus, kas saistīti ar sadarbību, okeānu tīrību un darba dzīves nākotni, kā arī migrāciju un integrāciju,aicina Baltijas jūras reģiona valstu valdības, BJVP un ESattiecībā uz sadarbību reģionāstiprināt visu Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, īstenojot konkrētus turpmākos centienus un pasākumus;intensificēt nākamās paaudzes agrīnu iesaisti, turklāt ciešāk ņemot vērā tās paustās bazas, politikā un lēmumu pieņemšanas procesos ar tādu valstu valdību konkrētu pasākumu palīdzību, kuri stiprinātu pamatus uzticībai un drošībai Baltijas jūras reģionā un kļūtu par ārpolitikas sastāvdaļu;turpināt sadarbību Ziemeļu dimensijas, ES dalībvalstu un Krievijas pārrobezu sadarbības programmu, kā arī Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros un aktīvi iesaistīties šo programmu nākamo paaudzu izstrādē nākotnei;pabeigt pašreizējo BJVP reformu procesu un aktīvāk pievērsties Baltijas jūras reģiona sadarbības forumu sinerģijai, kā arīizvērtēt iespējas veidot auglīgu profesionālu sadarbību arī citās politikas jomās, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, līdzīgi tai sadarbībai, kāda ir ļoti veiksmīgi attīstījusies gadu desmitiem vides politikas jomā ar tādas struktūras palīdzību kā HELCOM;tālāk stiprināt nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar saistībām cilvēktiesību jomā un tiesiskumu apkarotu terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, atzīstot, ka efektīva cīņa pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu ir svarīgs demokrātijas aizsardzības priekšnoteikums, bet būtisks apkarojamo parādību elements ir dezinformācijas izplatīšana. Šai sakarā, kā arī kontekstā ar informētību par visiem starptautiskā līmenī veicamiem terorisma apkarošanas pasākumiem galvenā loma jāuzņemas valstu parlamentiem;attiecībā uz darba dzīves nākotniiespējami drīzāk īstenot idejas ministriju līmenī un apmainīties ar tām, ņemot vērā sociālo partneru aktuālos apsvērumus un stratēģisko pieeju tādu nopietnu problēmu risināšanai kā sabiedrības novecošanās un no tās izrietošais spiediens uz pensiju sistēmām, jaunās darba tirgus prasības attiecībā uz prasmēm un kvalifikāciju, kā arī digitalizācija un turpmākā tehnoloģiju attīstība, nepieciešamība uzlabot izglītības sistēmu un darba tirgus pieprasījuma sinerģiju, kā arī darbaspēka pieaugošā mobilitāte, ņemot vērā to ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, piemēram, valstīs, kuras augsti kvalificētie un zinošie profesionāļi pamet, dodoties uz ārvalstīm labāku iespēju meklējumos (smadzeņu aizplūšana), sociālo kohēziju (starp sabiedrības grupām) un sociālo ilgtspēju (paaudzu pēctecība);Baltijas jūras reģiona valstīm pēc iespējas agrīnākā stadijā apmainīties ar saviem aktuālajiem apsvērumiem un stratēģiskajām pieejām minēto problēmu risināšanai, izstrādāt vienotas saskarnes, kā arī uzskatāmi atklāt individuālo pieeju atšķirības, tādējādi dodot izšķirošu pienesumu visa reģiona kopējā tālākajā attīstībā;ņemt vērā darba tirgus ilgtermiņa prognozes (tostarp darba vides digitalizācijas scenārijus), attīstību kvalifikāciju, profesiju, nozaru un reģionu griezumā, kā arī apmainīties ar rezultātiem, kas gūtu pastāvīgos un ilgtermiņa pētījumos par nodarbinātības un darba tirgus attīstību Baltijas jūras reģiona valstīs. Uz šā pamata jāmeklē optimālas iespējas īstenot pasākumus tādu darba tirgus problēmu risināšanai, kuras izriet no demogrāfiskām, tehniskām un ar kvalifikāciju saistītām strukturālajām pārmaiņām, un vienlaikus ņemt vērā visā Baltijas jūras reģionā vērojamās tendences;orientējoties uz nākotni, jau laikus kopīgi pārrunāt milzīgās darba vidē gaidāmās ar turpmāko digitalizāciju saistītās pārmaiņas, un izpētīt veidus, kā labāk pielāgoties šīm pārmaiņām, īstenojot salīdzināmas procedūras;vienoties par taisnīgiem pamatnosacījumiem attiecībā uz darba apstākļu izstrādi digitālās ekonomikas aspektā un arī turpmāk sekmēt uzņēmējdarbību, kas sniedzas pāri valstu robezām;uzlabot dzimumu paritāti un nodrošināt sievietēm plašāku līdzdalību darba tirgū, dodot tām iespēju apvienot karjeru un ģimenes dzīvi, kā arī līdzvērtīgas darba iespējas un attiecīgi samazinot vīriešu un sieviešu izpeļņas atšķirības;pamatojoties uz paraugpraksi un starptautiskās pārnozaru sadarbības rezultātiem, pastiprināt atbalstu, kas nepieciešams jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), lai tie atsāktu mācības vai atgrieztos darba tirgū;attiecībā uz pasaules okeānu aizsardzību –saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030. gadam sasniegšanuatbilstoši BJPK rezolūcijām konsekventi ievērot 187 valstu parakstīto grozīto Bāzeles konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robezšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ņemot vērā tās grozījumus un lēmumus par plastmasas atkritumiem, kas tika pieņemti 2019. gada 10. maijā Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robezšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu pušu konferences 14. sanāksmē un ir uzskatāmi par nozīmīgiem elementiem cīņā pret jūru piesārņošanu ar plastmasas atkritumiem;atbilstoši BJPK rezolūcijām atbalstīt pasaules mēroga juridiski saistoša plastmasas atkritumu apsaimniekošanas mehānisma tālāku izstrādi ar mērķi konsekventi apkarot jūru piesārņošanu ar plastmasas atkritumiem;ar atbilstošu pasākumu palīdzību paātrināt kuģu satiksmes digitalizāciju un nodrošināt vidi saudzējošāku kuģošanu, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu 2030. gada mērķus;atbalstīt Bāzeles konvencijas pušu konferences 14. sanāksmē izveidoto partnerību attiecībā uz plastmasas atkritumiem uzņēmumu, valdību, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības resursu, interešu un kompetences mobilizēšanai, lai palīdzētu īstenot jaunus pasākumus ar mērķi samazināt šā veida atkritumu, tostarp mikroplastmasas, rašanos, un šā mērķa labad nodrošināt visdazādāko praktisko atbalstu, tostarp rīkus, paraugpraksi, kā arī tehnisko un finansiālo palīdzību;nodrošināt saskaņotu rīcību, lai panāktu atbilstošu starptautiska līmeņa regulējumu ar mērķi veicināt e-navigāciju un bruģēt ceļu autonomai kuģošanai;sistemātiski izmantot ekoloģiski un bioloģiski problemātiskajās jomās notiekošās pārmaiņas un procesus, kā arī jūras telpisko plānošanu kā pietiekamu un nepieciešamu rīku, lai sasniegtu ANO 2030. gadam nosprausto ilgtspējīgās attīstības mērķi Nr. 14 attiecībā uz ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu un pastiprinātu visus pastāvīgos centienus izpildīt uzdevumus, kas izvirzīti ceļam uz ilgtspējīgās attīstības mērķi Nr. 14;kopīgi izstrādāt tālejošus pasākumus un priekšlikumus 2020. gadā paredzētajai ANO Okeānu konferencei, censties tos aktualizēt ANO līmenī un panākt izlēmīgāku rīcību starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu politisko atbalstu šiem pasākumiem, kas vērsti uz okeānu stāvokļa uzlabošanu un atjaunošanu;atbalstīt padziļinātu jūras pētniecību un inovāciju jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas kontekstā;nodrošināt ANO Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobezu kontekstā (1991) (Espo konvencija) noteikumu ievērošanu Baltijas jūras reģionā īstenojamos projektos ar pārrobezu ietekmi;nodrošināt, ka liela mēroga projektos, kuri skar piekrastes ūdeņus un piekrastes teritorijas un kuriem ir būtiska ietekme uz Baltijas jūras reģiona ekosistēmām, tiek ievērotas atbilstošos starptautiskajos līgumos un konvencijās, tostarp Espo konvencijā un Helsinku konvencijā, noteiktās saistības;attiecībā uz Baltijas jūrā esošo nesprāgušo artilērijas lādiņu un apglabātās/deponētās munīcijas atklāšanu un atsaucoties uz pašreizējiem HELCOM pasākumiem, sadarboties un izstrādāt ilgtspējīgu pārrobezu stratēģiju šīs problēmas risināšanai, aicināt BJVP izvērtēt iespējas izveidot nesprāgušo artilērijas lādiņu novērošanai, norobezošanai/nostiprināšanai, izcelšanai vai iznīcināšanai nepieciešamo finansēšanas mehānismu, jo to atrašanās Baltijas jūrā var būt bīstama cilvēkiem un videi, it īpaši tas attiecas uz kuģošanas maršrutiem un piekrastes ūdeņiem, pie kuriem uzturas tūristi; pamatojoties uz šāda monitoringa rezultātiem, ekspertu komisijai ik gadu ir jānovērtē un jāizanalizē ar apglabāto/deponēto munīciju saistītie riski un jāsniedz ieteikumi turpmākai rīcībai;attiecībā uz migrāciju un integrācijupētīt iespējas noslēgt Baltijas jūras reģiona mēroga vienošanos par turpmāko migrācijas pārvaldību;apsvērt kā paraugprakses piemēru tādas “vienas pieturas aģentūras” risinājumu, ka migranti varētu vienuviet saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus, kā arī iespēju ieviest individuālos integrācijas plānus;veikt pasākumus, lai veicinātu tiešus un regulārus kontaktus starp jaunpienācējiem un vietējiem iedzīvotājiem, iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kopienām un indivīdiem;atbalstīt dialogu platformas kā iesaistītajām ieinteresētajām personām paredzētus rīkus atklātai un regulārai saziņai un koordinācijai ar mērķi paplašināt dialogu sabiedrībā;saskaņā ar stratēģisko pieeju integrācijai uzlabot uzņemošo kopienu atvērtību, tādējādi veicinot to demokrātisko līdzdalību integrācijā un liekot lielāku uzsvaru uz pašvaldībām, jo tieši šajā līmenī ikdienā īstenojas līdzāspastāvēšana;atbalstīt un veicināt tādu pašvaldības līmeņa bēgļu integrācijas modeli, kuru pārvaldītu daudzas ieinteresētās puses, tostarp daudzpusēju sistemātisku līdzdalību un informācijas apmaiņu starp politikas veidotājiem, uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību;noteikt, cik lielā mērā regulāra apmaiņa ar paraugprakses piemēriem Baltijas jūras reģionā palīdzēs saskaņot migrācijas stratēģijas;turklāt konferences dalībnieki nolemjar pateicību pieņemt Lietuvas parlamenta laipno piedāvājumu rīkot 29. Baltijas jūras parlamentāro konferenci Viļņā 2020. gada 23.–25. augustā.