33rd BSPC Resolution LV
12345 2024. gada 27. augustā plkst. 12.29678 Konferences rezolūcija91011121314 Pieņemta 2024. gada 27. augustā 33. Baltijas jūras parlamentārajā konferencē (BJPK).151617 Konferences dalībnieki, vēlētie pārstāvji no1819 Dānijas parlamenta,20 Igaunijas parlamenta,21 Somijas parlamenta,22 Vācijas Federatīvās Republikas parlamenta,23 Islandes parlamenta,24 Latvijas parlamenta,25 Lietuvas parlamenta,26 Norvēģijas parlamenta,27 Polijas parlamenta,28 Zviedrijas parlamenta,29 Olandes parlamenta,30 Hanzas pilsētas Brēmenes parlamenta,31 Fēru salu parlamenta,32 Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas parlamenta,33 Grenlandes parlamenta,34 Mēklenburgas–Priekšpomerānijas parlamenta,35 Šlēsvigas–Holšteinas parlamenta,36 Baltijas Asamblejas,37 Eiropas Parlamenta,38 Ziemeļvalstu Padomes,394041 sapulcējušies 2024. gada 27. augustā Helsingērā,424344 - norāda, ka Baltijas jūras reģions saskaras ar dazādiem aizvien lielākiem45 izaicinājumiem un tādēļ nepieciešama vēl dziļāka demokrātisko Baltijas jūras46 reģiona valstu sadarbība un solidaritāte;4748 - ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aktuālos draudus, uzsver savu apņēmību49 stiprināt reģiona drošību, aizsardzību un stabilitāti;5051 - atzīst nepieciešamību stiprināt demokrātisko Baltijas jūras reģiona valstu52 sadarbību un pielikt lielākus pūliņus tam, lai ar vēl ciešāk saskaņotu rīcību53 veicinātu reģiona drošību, vides aizsardzību un ekonomikas attīstību;5455 - uzsver sadarbības nozīmi aizsardzības politikā un nepieciešamību kopīgi pārvarēt56 drošības izaicinājumus un uzlabot Baltijas jūras reģionā veicamo aizsardzības57 pasākumu koordināciju;5859 - atkārtoti apliecina nešaubīgu un pilnīgu atbalstu Ukrainas suverenitātei un60 teritoriālajai integritātei, kas tiks sniegts tik ilgi, cik vien būs nepieciešams, un61 vēlreiz pauz visstingrāko nosodījumu Krievijas Federācijai par tās pilna mēroga62 iebrukumu Ukrainā, vardarbīgo rīcību un neskaitāmiem klajiem, masveidīgiem63 starptautisko tiesību pārkāpumiem;6465 - uzsver, ka nepieciešama aktīvāka sadarbība, lai nostiprinātu aizsardzības līniju66 pie Krievijas un Baltkrievijas robezām, turpinātu kāpināt ieguldījumus reģiona67 drošībā un aizsardzībā pret hibrīddraudiem, tādējādi gādājot par visa Baltijas68 jūras reģiona drošību;6970 - nosoda cilvēku instrumentalizāciju, ko īsteno Baltkrievija un Krievija nolūkā71 palielināt spiedienu uz valstu robezām;7273 - uzsver, ka noteikti nepieciešams stiprināt uz Baltijas jūras reģiona demokrātisko74 valstu kopīgajām vērtībām balstītās demokrātiskās sabiedrības noturību;7576 - pauz visstingrāko nosodījumu par to, ka strauji pieaug pret politiķiem, policistiem77 un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem vērsto brutālo uzbrukumu un78 kriminālnoziegumu skaits, it īpaši pēdējā laikā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu79 kampaņas laikā, un uzskata, ka visās BJPK dalībvalstīs ir jāizdara atbilstoši80 secinājumi par iespējām apturēt šo nosodāmo tendenci, kas apdraud mūsu81 līdzāspastāvēšanas un demokrātisko vērtību pamatus;8283 - ar dziļu satraukumu atgādina 2024. gadā Rīgā notikušās Baltijas jūras vides84 aizsardzības komisijas (HELCOM) ministru sanāksmes deklarāciju, kurā norādīts,85 ka Baltijas jūras ekosistēmu joprojām smagi ietekmē vairāku veidu86 antropogēnais spiediens, kas atspoguļots HELCOM trešajā holistiskajā87 novērtējumā, un ka negatīvā ietekme vēl vairāk palielinās planētas trīskāršās88 krīzes – klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un89 piesārņojuma – apstākļos, neraugoties uz visiem nozīmīgajiem vides90 uzlabojumiem un centieniem nepieļaut turpmāku Baltijas jūras vides91 degradāciju. Tāpēc nepieciešams steidzami un konsekventi ieviest Baltijas jūras92 rīcības plānu; https://helcom.fi/wp-content/uploads/2024/04/Ministerial-93 Declaration-2024.pdf9495 - pilnībā atbalsta 2024. gada 14. jūnijā Porvo pieņemtajā BJVP deklarācijā96 apliecināto demokrātisko Baltijas jūras reģiona valstu ārlietu ministru nostāju;97 https://cbss.org/wp-content/uploads/2024/06/porvoo-declaration-2024.pdf un9899100 aicina Baltijas jūras reģiona valstu valdības, Baltijas jūras valstu padomi (BJVP)101 un Eiropas Savienību (ES)102103104105 attiecībā uz sadarbību Baltijas jūras reģionā:106107108 1. stiprināt demokrātijas noturību: aicināt valstu valdības arī turpmāk stiprināt109 demokrātiju, tiesiskumu, vienlīdzību un cilvēktiesības, balstoties uz110 veiksmīgajiem pagājušā gada likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem,111 reģionā veicinot demokrātisko pušu sadarbību un apmainoties ar paraugpraksi;112113 2. veicināt miermīlīgu sadarbību: uzsvērt Baltijas jūras reģiona valstu114 miermīlīgas sadarbības un dialoga nozīmību kopīgo vides problēmu pārvarēšanā,115 tajā pašā laikā ievērojot starptautiskās tiesības un teritoriālo integritāti;116117 3. stiprināt pilsonisko līdzdalību: atvieglot iedzīvotāju iesaisti politisko lēmumu118 pieņemšanā, radīt iedzīvotājiem vairāk lēmumu pieņemšanas platformu, īpašu119 uzmanību pievēršot jaunajai paaudzei, lai veicinātu tās pilsonisko līdzdalību,120 uzlabojot jaunatnes izpratni par politiku, jo īpaši par demokrātiju, un pilnveidojot121 skolu un mācību programmas (Baltijas jūras parlamentārais jaunatnes forums –122 BJPJF). Veicināt pieredzes apmaiņu par efektīvas civilās aizsardzības sistēmas123 izveidi, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju potenciālu cilvēkresursu124 mobilizēšanā un reaģēšanā uz ārkārtas situācijām;125126 4. koncentrēties uz sociālo ilgtspēju: uzsvērt nepieciešamību paplašināt un127 izvērst nesenās veiksmīgās sociālās ilgtspējas iniciatīvas, tostarp tās, kuru128 mērķis ir risināt ar iedzīvotāju novecošanos saistītās problēmas, piedāvājot129 prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, integrējot darba tirgū130 migrantus, kā arī citas mazaizsargātās grupas un veicinot dzimumu līdztiesību.131 Aicināt valdības nodrošināt šo iniciatīvu pienācīgu finansēšanu un efektīvu132 īstenošanu. Izstrādāt un īstenot pilsoniskās izglītības programmas un pilsoniskās133 sabiedrības iniciatīvas un iesaistīt tajās gan jauniešus, gan pieaugušos, lai134 uzlabotu izpratni par to, kā jebkura veida ekstrēmisms apdraud demokrātiju,135 tostarp par ekstrēmistu grupu vervēšanas stratēģijām (BJPJF). Veicināt dazāda136 vecuma un dazādas izcelsmes iedzīvotāju pārrobezu apmaiņas programmas, kas137 vērstas uz sabiedrības sašķeltības mazināšanu un ekstrēmisma apkarošanu138 (BJPJF). Garantēt iekļaujošu pārvaldību, iesaistot iedzīvotājus politikas139 veidošanā, un izstrādāt līdzdalības budzeta veidošanas mehānismus taisnīgai140 resursu sadalei un kopienu līdzdalības stiprināšanai. Iedrošināt darbiniekus141 stāties arodbiedrībās, veicinot viņu izpratni un iesaisti un īpašu uzsvaru liekot uz142 arodbiedrību institucionālās sistēmas stiprināšanu un nodrošināšanu (BJPJF);143144 5. stiprināt sociālo noturību: atkārtoti uzsvērt sociālās noturības nemainīgo145 nozīmi Baltijas jūras reģionā un to stiprināt ar kultūras pasākumiem, šajā sakarā146 atzīstot un atbalstot veiksmīgi uzsākto Baltijas jūras kultūras pērļu piešķiršanas147 procedūru un pirmās balvu saņēmušās pilsētas, kā arī veicināt un sekmēt148 ilgtermiņa darbības koncepcijas izstrādi un uzturēt šo ikgadējo apbalvošanas149 tradīciju arī pēc 2025. gada decembra, kad “Interreg” projektu termiņš būs150 beidzies;151152 6. aizstāvēt mazaizsargātās grupas: aizsargāt bēgļu, etnisko minoritāšu, LGBTQ153 kopienas, sieviešu, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un citu mazaizsargātu,154 kara laikā īpaši apdraudētu un neiecietīgai attieksmei pakļautu grupu tiesības, kā155 arī garantēt to drošību;156157 7. aizstāvēt seksuālo un reproduktīvo autonomiju: aizstāvēt seksuālo un158 reproduktīvo autonomiju un respektēt tiesības uz reproduktīvo veselību;159160 8. atbalstīt Ukrainu: veicināt nepārtrauktu un plašāku atbalstu Ukrainai,161 balstoties uz iepriekš pieņemtajām tiesību aktu paketēm palīdzības jomā un162 atjaunošanas atbalsta iniciatīvām. Atbalstīt visaptverošas programmas, kas163 ietver ekonomisko atbalstu, infrastruktūras atjaunošanu un palīdzību164 demokrātisko iestāzu stiprināšanā;165166 9. apkarot dezinformāciju: pieprasīt, lai valdības pilnveido tiesisko regulējumu167 un administratīvos pasākumus, kas izrādījušies efektīvi cīņā pret dezinformācijas168 kampaņām, jo īpaši tām, kuras virzījusi Krievijas Federācija. Veicināt sabiedrības169 informēšanas kampaņu, digitālo prasmju apguves un spēcīgu medijpratības170 programmu paplašināšanu, lai apkarotu dezinformāciju. Aizliegt masveida datu171 vākšanā balstītu personas profilēšanu, ciktāl tā paver iespēju ar mērķtiecīgu172 reklāmu pastiprināt dezinformācijas kampaņas (BJPJF);173174 10. veicināt reģionālo digitālo sadarbību: veicināt digitālo tirgu un digitālās175 infrastruktūras pilnveidošanu un saskaņošanu visā Baltijas jūras reģionā. Izcelt176 veiksmīgos pagājušajā gadā veiktos uz kiberdrošības un ētiskas digitālās prakses177 stiprināšanu vērstos nacionālos un reģionālos pasākumus un aicināt uz sadarbību178 šo panākumu paplašināšanai visā reģionā. Digitālās noturības stiprināšanas179 nolūkā Baltijas jūras reģiona parlamentiem censties apliecināt savu vadošo lomu180 visu vecuma grupu digitālās pratības izglītībā, īpaši tiecoties 1) uzlabot izpratni181 par datu privātuma nozīmi un 2) atbalstīt inovācijas dezinformācijas182 apkarošanai;183184 11. uzlabot jūras ekosistēmas aizsardzību: stingri mudināt valdības pastiprināt185 centienus apkarot eitrofikāciju, sistemātiski īstenojot atjaunoto HELCOM rīcības186 plānu un barības vielu ieplūdes samazināšanas plānus. Veicināt inovatīvas,187 ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses pielāgošanu un atbilstošu prioritāšu188 noteikšanu, kā arī atbalstīt barības vielu otrreizējās pārstrādes stratēģijas,189 nodrošinot attiecīgo pasākumu integrēšanu nacionālajā un reģionālajā politikā,190 lai būtiski samazinātu barības vielu iekļuvi Baltijas jūrā, bet nemazinātu pārtikas191 razošanas apjomu. Uzsvērt nepieciešamību pēc saskaņotiem centieniem192 aizsargāt Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību un uzlabot ūdens kvalitāti ar193 atjauninātu tiesību aktu un mērķtiecīgu ieguldījumu palīdzību;194195 12. paplašināt aizsargājamās jūras teritorijas: aicināt turpināt un paplašināt196 likumdošanas pasākumus, kas vainagojušies ar veiksmi – jaunu aizsargājamo197 jūras teritoriju noteikšanu un pārvaldības stratēģiju uzlabošanu. Aicināt valdības198 paplašināt pārrobezu sadarbību jutīgu biotopu aizsargāšanā, bioloģiskās199 daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā;200201 13. veicināt ilgtspējīgas zilās ekonomikas iniciatīvas: veicināt publiskās un202 privātās investīcijas inovatīvās jūras un jūrniecības nozarēs, lai atbalstītu203 ilgtspējīgas zilās ekonomikas iniciatīvu izstrādi un īstenošanu, šajā kontekstā204 uzsverot ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 1. panta 3. punkta nosacījumus.205 Izcelt to, cik svarīgi ir līdzsvarot saimnieciskās darbības, tostarp atkrastes vēja206 enerģijas razošanu un akvakultūru, ar jūras vides aizsardzību, piemērojot207 ekosistēmas aptverošu pieeju. Aicināt šādu iniciatīvu plānošanā un īstenošanā208 ņemt vērā zinātniskos pētījumus un ieinteresēto pušu viedokli, lai nodrošinātu209 virzību uz ekoloģisko ilgtspēju un vienlaikus arī ekonomikas izaugsmi;210211 14. atbalstīt jūras transporta ilgtspēju: atbalstīt pāreju uz degvielu ar zemu sēra212 saturu un alternatīviem enerģijas avotiem un veicināt loģistikas digitalizāciju un213 automatizāciju, lai uzlabotu efektivitāti un mazinātu ietekmi uz vidi;214215 15. uzlabot ostu drošību un infrastruktūru: izdarīt ieguldījumus ostu216 infrastruktūras, jo sevišķi tās drošības un ilgtspējas uzlabošanā, piemēram,217 krasta elektrosistēmas pārvaldībā un atkritumu apsaimniekošanā, un pilnveidot218 savienojamību ar iekšzemes transporta tīkliem;219220 16. stiprināt kuģošanas drošību: garantēt drošus, efektīvus un no šķēršļiem221 atbrīvotus kuģošanas ceļus. Ieviest un piemērot augsti attīstītus navigācijas222 palīglīdzekļus, uzlabotus kuģu satiksmes pakalpojumus un stingrus drošības223 noteikumus, lai stiprinātu kuģošanas drošību reģiona intensīvajā satiksmē un224 sarezģītajos laikapstākļos. Teritorijās ar jutīgu infrastruktūru ir būtiski vairāk225 izmantot satiksmes nodalīšanas shēmas;226227 17. atbalstīt dzinēju tehnoloģijas inovācijas: izdarīt ieguldījumus hibrīddzinēju228 sistēmu, jaunu degvielu un elektrifikācijas tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē,229 lai uzlabotu energoefektivitāti un samazinātu emisijas, nodrošinot kuģu230 atbilstību mainīgajām normatīvajām prasībām;231232 18. risināt problēmas, kas saistītas ar Krievijas “ēnu flotes” draudiem:233 noteikt par prioritāti Krievijas “ēnu flotes” radīto draudu novēršanu, pastiprinot234 kuģošanas uzraudzību, dalīšanos ar izlūkdatiem, regulējumus un sadarbību, lai235 mazinātu vides un drošības riskus, tostarp iestāties par starptautisko sankciju236 uzturēšanu tik ilgi, cik vien būs nepieciešams;237238 19. turpināt ar jūrā nogremdēto munīciju saistītās problēmas risināšanu:239 mudināt valdības izvirzīt par prioritāti un koordinēt sadarbību nolūkā izstrādāt240 attiecīgu visaptverošu karti un droši izcelt jūrā nogremdēto munīciju,241 izmantojot Eiropas Komisijas aktuālos projektus un finansēšanas iniciatīvas,242 piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, kā arī attīstot turpmākus šajā jomā HELCOM,243 BJVP un ES līmenī veicamos kopīgos pasākumus. Iestāties par videi nekaitīgu244 tehnoloģiju un metozu lietošanu, lai mazinātu nogremdētās munīcijas radītos245 riskus, nodrošinot to, ka attiecīgie pasākumi pēc iespējas ātrāk tiek integrēti246 nacionālajās un reģionālajās drošības un vides programmās un īstenoti;247248249 attiecībā uz energoapgādes drošību un savstarpējo savienojamību250251 energoapgādes drošības un pašpietiekamības stiprināšanas jomā:252253 20. ņemot vērā aktuālās ģeopolitiskās problēmas, noteikt par prioritāriem un254 atbalstīt projektus, kuru mērķis ir uzlabot Baltijas jūras reģiona energoapgādes255 drošību; (darba grupa)256257 21. veidojot jaunu vai pārveidojot esošo energoinfrastruktūru, stingri ievērot258 reģionālās vajadzības, noturības apsvērumus un ilgtspējas mērķus, kā arī sociālo259 un ekonomisko labklājību; (darba grupa)260261 22. vairot starpsavienojumu skaitu Baltijas jūras reģionā; (darba grupa)262263 23. reģionālo politisko iniciatīvu ietvaros apvienoties, lai uzsāktu kopīgu264 starpsavienojumu izmantošanu, un aktīvi piesaistīt ES fondus, lai veiksmīgi265 attīstītu reģionālo atjaunojamās enerģijas tirgu; (darba grupa)266267 24. regulāri apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi sauszemes un atkrastes vēja268 enerģijas projektu īstenošanā Baltijas jūras reģionā; (darba grupa)269270 transporta pilnveidošanas jomā:271272 25. palielināt infrastruktūras uzlabošanai nepieciešamo finansējumu un sākt sarunas273 par jaunu stratēģiju reģiona militārās mobilitātes spēju un civilā transporta274 uzlabošanai; (darba grupa)275276 26. izstrādāt un īstenot plānus, lai turpinātu uzlabot jūras un dzelzceļa transporta277 savienojumus Baltijas jūras reģionā un nodrošinātu to savienojamību ar pārējo278 Eiropas kontinentu; (darba grupa)279280 27. būtiski stiprināt demokrātisko Baltijas jūras reģiona valstu darbību koordināciju281 un regulāro sadarbību reģiona jūras infrastruktūras aizsardzībā; (darba grupa)282283 28. izstrādāt plānu tādu ar kuģošanas apdrošināšanu saistītu problēmu risināšanai,284 kuras var traucēt tirdzniecības ceļu izmantošanu un novest pie kavēšanās un285 uzņēmumu izmaksu palielināšanās; (darba grupa)286287 29. kopīgi apspriest ANO Jūras tiesību konvencijas īstenošanas gaitu kontekstā ar288 aktuālajām problēmām Baltijas jūrā, jo īpaši attiecībā uz kritiskās infrastruktūras289 aizsardzību un Baltijas jūras piekrastes valstu savstarpējo koordināciju;290291 digitālās savienojamības uzlabošanas jomā:292293 30. uzsākt BJPK locekļu savstarpējas sarunas par sadarbības uzlabošanu294 kiberdrošības jomā; (darba grupa)295296 31. izstrādāt stimulus un sniegt atbalstu zemūdens sakaru infrastruktūras297 stiprināšanai Baltijas jūrā, tostarp savienojumu paplašināšanai un esošo298 savienojumu noturības nodrošināšanai; (darba grupa)299300 32. sadarboties un apmainīties ar praktisko pieredzi interneta savienojumu301 vispārējā pārklājuma un pakalpojumu pieejamības paplašināšanā Baltijas jūras302 reģionā; (darba grupa)303304 pārrobezu projektu veicināšanas jomā:305306 33. veicināt izpratni par liela mēroga reģionālas nozīmes pārrobezu projektiem un307 meklēt risinājumus, kas atvieglotu to īstenošanu; (darba grupa)308309 34. izpētīt iespējas īstenot kopīgus pārrobezu atjaunojamās enerģijas projektus un310 apzināt infrastruktūras vajadzības, lai integrētu tajā atjaunojamo enerģiju,311 vienlaikus nodrošinot un uzlabojot piegādes drošību un piekļuvi enerģijai par312 pieņemamu cenu;313314 35. koordinēt sadarbību, lai ātri stimulētu nepieciešamo skaitļošanas jaudu315 ieviešanu Baltijas jūras reģionā, ņemot vērā straujo mākslīgā intelekta316 programmatūras un pakalpojumu attīstību, kam nepieciešama zaļa un317 pietiekama enerģija un pietiekama skaitļošanas jauda, Baltijas jūras318 atjaunojamās enerģijas tirgus izaugsmi un savstarpējo savienojumu attīstību,319 bez kā nav iespējama superdatoru ieviešana un izmantošana; (darba grupa)320321322 attiecībā uz aizsardzību:323324 36. saskaņot attieksmi pret draudiem: vienoties par saskaņotu pieeju attiecībā325 uz informācijas apmaiņas trūkuma novēršanu, draudu kontroles centriem,326 draudu mazināšanas politiku, kā arī efektīvu saziņu, vēršoties pret mērķtiecīgu327 viltus ziņu un propagandas izplatīšanu un ņemot vērā līdzšinējos vairākkārt pret328 Baltijas jūras reģiona kritisko enerģētikas un komunikācijas infrastruktūru jau329 vērstos, kā arī potenciālos hibrīddraudus; (darba grupa)330331 37. izmantot paraugpraksi kā modeli: dazas valstis, kas robezojas ar332 Ziemeļjūru, ir parakstījušas kopīgu deklarāciju par sadarbību Ziemeļjūras333 infrastruktūras aizsardzībā. Šī iniciatīva varētu kalpot par paraugu ciešākai334 sadarbībai drošības jomā arī Baltijas jūras reģionā;335336 38. izveidot integrētu NATO aizsardzības telpu: apņemties realizēt Baltijas337 jūras reģiona potenciālu un veidot to par integrētu NATO aizsardzības telpu, kur338 izvērsta spēcīga reģionālā sadarbība piekrastes, jūras un gaisa aizsardzībā;339 (darba grupa)340341 39. stiprināt novērošanas un reaģēšanas koordināciju ar NATO342 starpniecību: pastiprināt jūras infrastruktūras novērošanas un reaģēšanas343 pasākumu integrāciju NATO ietvaros, jo īpaši pēc Somijas un Zviedrijas344 pievienošanās. Veicināt sadarbības pārvaldības pasākumu un kopīgu345 uzraudzības iniciatīvu izstrādi, lai uzlabotu NATO spējas uzraudzīt un aizsargāt346 kritisko jūras infrastruktūru Baltijas jūras reģionā;347348 40. uzlabot situācijas apzināšanos un stiprināt sabiedrības noturību:349 pievērst īpašu uzmanību nepieciešamībai uzlabot situācijas apzināšanos un350 stiprināt sabiedrības noturību, lai reaģētu uz hibrīddraudiem Baltijas jūras351 reģionā; (darba grupa)352353 41. pilnveidot jūras infrastruktūras pārvaldību un tiesību aktu354 saskaņošanu: saskaņot valstīs noteiktās definīcijas un tiesisko regulējumu355 attiecībā uz kritisko jūras infrastruktūru visā Baltijas jūras reģionā. Izveidot356 saskaņotu pārvaldības struktūru jūras infrastruktūras aizsardzības pārraudzībai,357 nodrošinot konsekventus un koordinētus likumdošanas pasākumus, lai358 pastiprinātu drošību un noturību draudu apstākļos;359360 42. ieguldīt augsta līmeņa novērošanas un agrīnās atklāšanas sistēmās:361 izdarīt ieguldījumus modernās novērošanas tehnoloģijās, piemēram, tādās kā362 sensori, hidroakustiskās sistēmas un bezpilota zemūdens droni, lai uzraudzītu363 jūras infrastruktūru reāllaikā. Veicināt šo tehnoloģiju integrēšanu jaunā un jau364 esošajā infrastruktūrā, lai izveidotu visaptverošu agrīnās brīdināšanas un ātrās365 reaģēšanas sistēmu, samazinot pelēkās zonas ģenerētu uzbrukumu risku un366 ietekmi;367368 43. atbalstīt publiskā un privātā sektora partnerību jūras drošības jomā:369 atbalstīt stabilu publiskā un privātā sektora partnerību izveidi, lai uzlabotu370 sadarbību un informācijas apmaiņu starp valdībām un ieinteresētajiem privātā371 sektora subjektiem, kas saistīti ar jūras infrastruktūru. Izstrādāt kopīgus372 drošības protokolus un ieguldījumu stratēģijas, lai stimulētu privātos373 uzņēmumus ieviest augsta līmeņa drošības pasākumus, tādējādi nodrošinot374 savstarpēju izdevīgumu un labāku kritiskās infrastruktūras aizsardzību;375376 44. attīstīt reģionālās spējas attiecībā uz ārkārtas situācijām un ātriem377 remontdarbiem: veicināt reģiona jūras infrastruktūras ārkārtas rīcības plānu378 izstrādi un pilnveidot iespējas ātri veikt jūras infrastruktūras remontdarbus.379 Izdarīt īpašus ieguldījumus remonta kuģos un starp BJPK dalībniekiem380 saskaņotās reaģēšanas stratēģijās, lai nodrošinātu ātru bojātās infrastruktūras381 atjaunošanu, mazinot pelēkās zonas ģenerēto hibrīduzbrukumu efektivitāti un382 pievilcību;383384385 attiecībā uz klimata pārmaiņām:386387 45. īstenot ar klimata pārmaiņām saistītos HELCOM ieteikumus: uzsvērt388 nepieciešamību steidzami uzlabot noturību pret klimata pārmaiņām, turpinot389 īstenot HELCOM faktu lapā par klimata pārmaiņām ietvertos ieteikumus un390 Baltijas jūras rīcības plānā paredzētos ar klimatu saistītos pasākumus;391392 46. veicināt atjaunojamās enerģijas attīstību: atbalstīt atjaunojamo atkrastes393 energoresursu un dekarbonizētu degvielu, piemēram, atjaunojamā ūdeņraza,394 izmantošanu, stingri aizsargājot bioloģisko daudzveidību jūrā, un noteikt395 vērienīgus atjaunojamās enerģijas jaudas mērķus, lai veicinātu pāreju uz tīru396 enerģiju un sekmētu globālo klimata mērķu sasniegšanu;397398 47. izstrādāt piekrastes apsaimniekošanas plānus: aicināt īstenot un atjaunot399 visaptverošus piekrastes apsaimniekošanas plānus, pamatojoties uz pagājušajā400 gadā veiktajiem efektīvajiem piekrastes ekosistēmas aizsargāšanas un401 atjaunošanas pasākumiem. Uzsvērt, cik svarīgi ir aizsargāt šīs teritorijas kā402 oglekļa piesaistītājas un buferzonas pret jūras līmeņa celšanos;403404 48. īstenot aicinājumus rīkoties: turpināt stingri īstenot BJPK 32. rezolūcijā par405 klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību iekļautos plašos aicinājumus406 rīkoties;407408409 turklāt konferencē tiek nolemts410411 49. ar pateicību pieņemt Olandes parlamenta piedāvājumu rīkot 34. Baltijas jūras412 parlamentāro konferenci Mariehamnā 2025. gada 24.–26. augustā.413414415416
33rd BSPC Resolution LV