26 BSPC Resolution LV

26. Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK)RezolūcijaBaltijas jūras parlamentārās konferences dalībnieki – Baltijas jūras reģiona valstu vēlētie pārstāvji –, sapulcējušies Hamburgā, Vācijā, 2017. gada 3.–5. septembrī,apsveikdami sekmīgos pasākumus, kas veikti, lai Baltijas jūras reģionā atjaunotu pilna mēroga un vispusīgu politisko dialogu, jo īpaši Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ietvaros, un uzsvērdami par godu BJVP 25. gadadienai Reikjavīkā 2017. gada 20. jūnijā Islandes BJVP prezidentūras sarīkotās ārlietu ministru sanāksmes nozīmīgumu, kā arī aicinājumu saglabāt šo pozitīvo notikumu virzību un garu;atbalstīdami to, ka BJVP izveidojusi neatkarīgu viedo grupu, kuras sastāvā ir pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai tiktu sagatavots ziņojums ar ieteikumiem par redzējumu attiecībā uz Baltijas jūras reģionu pēc 2020. gada, kā arī par BJVP nākotnes lomu un BJVP kā politiska dialoga un praktiskas reģionālas sadarbības foruma ietekmes paplašināšanas līdzekļiem;atzinīgi vērtēdami BJVP augstā līmeņa sanāksmi, kurā pulcējās darba ministriju pārstāvji, un Berlīnē 2017. gada 15. jūnijā pieņemto deklarāciju;atzinīgi vērtēdami BJVP rīcības plāna „Redzējuma īstenošana: Baltijas rīcības plāns līdz 2030. gadam” pieņemšanu kā svarīgu soli uz priekšu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā;atzinīgi vērtēdami BJVP lēmumu 2017.–2019. gadā turpināt Padomes projektu atbalsta mehānisma darbību, īpaši atzīmējot tā kā stratēģiski svarīga Baltijas jūras reģionā īstenojamo projektu atbalstīšanas instrumenta nozīmi;tālāk veicinādami un mudinādami uz praktisku publiskā un privātā sektora mijiedarbību kā Baltijas jūras reģiona labā īstenojamas pārrobezu sadarbības, ekonomiski vitālas darbības un projektu instrumentu, ņemot vērā nepārtraukto progresu Sanktpēterburgas iniciatīvas īstenošanā;turpinādami iesaistīt jauniešus BSPC darba grupās notiekošajos procesos, ņemot vērā to, ka aktīvas debates ar dalībparlamentu nominētiem jauniešiem var bagātināt arī ikgadējās konferences saturu, īpaši jebkuras darba grupas divus gadus ilgā pilnvaru termiņa otrajā pusē;pauzdami dziļas bazas par to, ka kopš pēdējās, Rīgā sarīkotās BJPK aizvien pieaug teroristu uzbrukumu skaits, proti, tie notikuši Stokholmā, Sanktpēterburgā, Berlīnē, un – atkārtoti apstiprinot 25. rezolūcijā pausto nostāju – pilnīgi nosodot terorismu visos tā veidos kā aizvien pieaugošu draudu, kas vērsts pret visiem mūsu pilsoņiem un visām mūsu kopīgajām vērtībām, kā draudu, kuru var novērst vienīgi kopīgiem spēkiem;būdami pārliecināti, ka migrācijas un integrācijas jautājumi rada milzīgu izaicinājumu visām Baltijas jūras reģiona valstīm, bet vienlaikus arī paver lielisku iespēju to tālākai attīstībai, un uzskatīdami, ka šie jautājumi prasa Baltijas jūras valstu intensīvu savstarpēju dialogu, ciešu sadarbību un koordinētu politiku;apspriedušies par sadarbību un līdzdalību, kā arī inovatīvu zinātni un ilgtspējīgu tūrismu Baltijas jūras reģionā,aicina Baltijas jūras reģiona valdības, BJVP un ESattiecībā uz reģionālo sadarbībuBaltijas jūras reģionā pastiprināt sadarbību, citstarp Ziemeļu dimensijas, ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam un Krievijas Ziemeļrietumu federālā apgabala sociālekonomiskās attīstības stratēģijas ietvaros papildus citiem reģionālajiem dalībniekiem, nosakot kopīgas prioritātes un izstrādājot attiecīgas reģionālās stratēģijas un rīcības plānus kopējo interešu un vispusēja izdevīguma jomās, jo makroreģionālās stratēģijas apvieno ieinteresētās puses un visas nozares, kā arī visus pārvaldības līmeņus pārstāvošus dalībniekus, piedāvā efektīvus kaimiņvalstu attiecību uzlabošanas instrumentus un tādējādi kalpo par atbalstu Eiropas kaimiņattiecību politikai;joprojām stiprināt un attīstīt HELCOM kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteikto ar okeāniem saistīto mērķu reģionālās īstenošanas koordinatoru, konsekventi pildot HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu, turpmāk apņemoties panākt labu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli līdz 2021. gadam un, ja vajadzīgs, atjaunojot Baltijas jūras rīcības plānu saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu perspektīvā līdz 2030. gadam;atbalstīt HELCOM reģionālā zemūdens trokšņu mazināšanas rīcības plāna izstrādē, reģionālā jūras atkritumu rīcības plāna īstenošanā un cīņā pret eitrofikāciju, kā arī veikt konkrētus pasākumus, lai samazinātu plastmasas iekļūšanu jūras vidē;atbalstīt un atzīt par nozīmīgu Zinātnes, pētniecības un inovāciju programmu, kas tika ieskicēta 2016. gadā notikušās BJVP zinātnes ministru sanāksmes priekšsēdētāja secinājumos „Baltijas zinātne: atjaunota apņemšanās veikt kopīgus zinātnes/pētniecības pasākumus Baltijas jūras reģionā”;izstrādāt kopīgu programmu, balstoties uz stratēģiju BJVP ietvaros, ilgtspējīga tūrisma veicināšanai Baltijas jūras reģionā, ņemot vērā šādus aspektus:cik vien tas iespējams, pārrobezu ceļošanas šķēršļu samazināšana, lai veicinātu ceļošanas brīvību, citstarp sekmējot vietējās pierobezas satiksmes rezīmu izplatīšanu pie ES ārējām robezām,robezšķērsošanas un vīzu rezīma atvieglošana jauniešiem un organizētām tūristu grupām,ilgtspējīga transporta un tūrisma infrastruktūras uzlabošana,atbalsts idejai par Baltijas jūras reģiona valstīm kopīga Baltijas jūras zīmola izveidi, pamatojoties uz kultūras un dabas mantojumu, lai stiprinātu tūrisma konkurētspēju,ceļošanas iespēju uzlabošana, jo īpaši jauniešiem (piemēram, Interferry);attiecībā uz demokrātisko līdzdalību un digitālo laikmetujoprojām uzlabot un attīstīt demokrātiskās dalības līdzekļus, piemēram, pārredzamību, visaptverošu informāciju, valdības atbildību un citus pilsoniskās līdzdalības instrumentus;apņemties jauniešus plašāk iesaistīt visās sabiedrības dzīves jomās, tostarp, bet ne tikai valdības, zinātnes, izglītības un kultūras jomā, un paturēt prātā, ka šajā nolūkā BJPK turpinās visu Baltijas jūras reģionu aptveroša jaunatnes foruma izveides darbu;veicināt Baltijas jūras reģionā kopīgu dialogu un debates par valstu un sabiedrības digitalizācijas ētikas normām un iespējām veidot kopēju attiecīgās politikas tiesisko regulējumu, jo parlamentu uzdevums ir garantēt pamattiesības, demokrātiju un tiesiskumu arī digitālajā pasaulē, tādēļ parlamenti un valdības tiek aicinātas nodrošināt to, lai starp digitālo sabiedrību un valsti nerodas plaisa;strādāt ar mērķi padarīt Baltijas jūras reģionu par pasaules līderi jauno digitālo tehnoloģiju izmantošanā demokrātijas un politiskās attīstības labā;veicināt politiku, kas sekmētu demokrātiskas darbības un procesu digitalizāciju, lai paplašinātu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, šai nolūkā valdībām un parlamentiem apmainoties ar tehnoloģijām un paraugpraksi;pievērst uzmanību jauniešu apmācībai un izglītībai attiecībā uz digitalizācijas pavērtajām iespējām, lai veicinātu nepārtraukti evolucionējošo tehnoloģisko inovāciju kompetentu un atbildīgu izmantošanu, tādējādi sekmējot sabiedrības demokratizāciju informācijas laikmetā;inovācijas politikas koordināciju valsts līmenī skatīt sociālā progresa aspektā un neuzskatīt tikai par tehnoloģisku procesu;atbalstīt sociālos partnerus Baltijas jūras reģionā, kuri cenšas digitalizācijas pavērtās iespējas izmantot cienīgu un ilgtspējīgu darba un dzīves apstākļu nodrošināšanai;īpašu uzmanību pievērst ar dzimumu un paaudzēm saistītiem digitālās inovācijas aspektiem un attiecīgām izmaiņām sabiedrībā;paturot prātā vārda brīvības nozīmīgumu, izpētīt juridiskās iespējas reaģēt uz naida kurināšanu un viltus ziņām, kā arī meklēt kopīgu pieeju šiem jautājumiem;attiecībā uz inovatīvu zinātni un pētniecībugan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi pastiprināt zinātnisko sadarbību Baltijas jūras reģionā, tādējādipalielinot iespējas izstrādāt drošākas prognozes attiecībā uz Baltijas jūras nākotni, balstoties uz labākajiem jūras pētījumiem, kā arī ticamākajiem sociālekonomiskās attīstības scenārijiem un ņemot vērā attiecīgās cilvēka rīcības izraisītās pārmaiņas, kā arī komplekso klimata pārmaiņu ietekmi uz ekosistēmu,palielinot iespējas izplatīt jaunas, visaptverošas zināšanas par patiesajām cilvēka darbības ilgtermiņa sekām visos organizēšanās līmeņos – no gēniem līdz ekosistēmai, kā arī ieteikumus šo seku mazināšanai,radot zinātnisku pamatu inovatīvas pārrobezu politikas izstrādei, citstarp iespējamai jūras ekosistēmas pakalpojumu izmaksu internalizācijai ekonomikas sistēmā;veicināt turpmāko Baltijas jūras zinātnes tīkla izstrādi, lai pastiprinātu zinātnes un pētniecības politikas makroreģionālās dimensijas, no kurām labumu gūtu augstākās izglītības un pētniecības iestādes, tādējādi radot virsreģiona tīklu un papildus jau esošajam „zinātniskajam tīklam” nodrošinot arī „administratīvo tīklu”, kas nepieciešams lietderīgai un mērķtiecīgai zinātniskās sadarbības vadībai, jo īpaši projekta „Baltijas zinātniskais tīkls” ietvaros;uzņemties krietni aktīvāku lomu attiecībā uz ilgtspējīgu resursu sagādāšanu pētniecībai un izstrādei, lai sekmētu inovācijas, izstrādājot, piemēram, vienotus Baltijas jūras reģiona standartus, datu drošības noteikumus un intelektuālā īpašuma tiesības;turpināt atbalstu centieniem veidot ciešākas analītiskās pētniecības iestāzu un uzņēmumu saites Baltic TRAM (Transnacionāla pieeja pētniecībai makroreģionā) projekta ietvaros;joprojām uzlabot Baltijas jūras reģiona pozīciju globālajā zinātniskajā konkurencē, kopīgiem pūliņiem palielinot investīcijas inovatīvā zinātnē un pētniecībā;atzīt, ka EUSBSR Inovāciju politikas jomas un Izglītības politikas jomas uzdevums ir garantēt reģiona turību, ilgtspēju un konkurētspēju, balstoties uz avangardisku inovāciju, pētniecības un augstākās izglītības pasākumiem kā „vispārības labumu”, un izcelt inovāciju un snieguma plaisas pārvarēšanai reģionā nepieciešamo pasākumu izstrādes nozīmi;stiprināt pilsoņu izpratni par izglītību un zinātni kā būtiskiem inovāciju resursiem, šai nolūkā veicot piemērotus pasākumus;atsaucoties uz pirmo reizi Sanktpēterburgā 2017. gada 8. februārī sarīkotās Baltijas jūras Zinātnes dienas panākumiem, atbalstīt un veicināt šīs iniciatīvas attīstību, jo tā ir lietderīgs instruments zinātniskās sadarbības intensificēšanai Baltijas jūras reģionā, kā arī šā reģiona zinātnes, pētniecības un inovācijas sasniegumu un potenciāla popularizēšanai;atbalstīt BONUS II;pastiprināt pasākumus pārrobezu integrācijas veicināšanai Zemes zinātņu sistēmā Baltijas jūras reģionā;stimulēt meklējumus, kas vērsti uz Arktikas un Baltijas kopīgā redzējuma izstrādei, sadarbības un zinātniskās darbības attīstībai nepieciešamo sinerģiju un pasākumu izstrādi;uzlabot pētnieku īstermiņa mobilitātes iespējas, sniedzot nebirokrātisku atbalstu ārpus lielbudzeta projektiem, tādējādi pieļaujot lielāku elastību attiecībā uz pētniecības jomā notiekošās starptautiskās sadarbības redzamību un nodrošinot labāku Baltijas jūras reģiona pētniecības telpas integrāciju, kā arī pastiprināt mācībspēku un studentu mobilitāti ar Baltijas jūras reģionā mobilitātes veicināšanai iedibināto stipendiju programmu palīdzību, tādējādi daloties zinātnes un kultūras apmaiņas garantētajos labumos, turklāt vienlaikus stiprinot un popularizējot Baltijas jūras reģionā izveidotās vasaras skolas un apmaiņas programmas;attiecībā uz ilgtspējīgu tūrismustrādāt ar mērķi īstenot tādu redzējumu, ka Baltijas jūras reģions kļūs par pirmo ekoloģisko reģionu pasaulē, veidojot Baltijas jūras reģionu kā pirmo reģionu, kurā ekoloģija un ekonomika attīstītos līdzsvaroti un integrēti, un tādējādi uzturēt sabiedrību un kultūru;nodrošināt tūrisma rezultātu ilgtspējību, pieņemot tādus modeļus un metodes, lai daba tiktu saglabāta un aizsargāta, un darbu orientējot uz ilgtspējību kā galveno visu veidu tūrisma principu un standarta praksi Baltijas jūras reģionā;turpināt ar oglekļa pēdu izmantošanu saistītos pētījumus, lai uzlabotu tūrisma produktu salīdzināmību un pievilcību, kā arī ekoloģisko un ekonomisko ietekmi; turpināt tūrisma produktu popularitātes uzlabošanu attiecībā uz to kvalitāti ilgtspējības ziņā, šai nolūkā ieviešot, piemēram, kopīgas etiķetes un standartus;veicināt attīrīšanas iekārtu uzlabošanu Baltijas jūras reģiona ostās;uzlabot starptautiskās dzelzceļa saites, veicināt alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, sekmēt ilgtspējīgu multimodālu sadali (starp jūras, autoceļu, dzelzceļa transportu) un pilnveidot veloinfrastruktūru, citstarp gādājot par to, lai transporta mezglos būtu ierīkoti velosipēdu statīvi un Ebike uzlādes punkti kā ekoloģiskos tūrisma veidus apliecinoši piemēri;pildot kopīgo tūrisma transporta ietekmes pētīšanas un novērtēšanas uzdevumu, pastāvīgi analizēt dazādu uz ilgtspējības paaugstināšanu vērsto politisko darbību rezultātus;novērst kvalificētu darbinieku trūkumu tūrisma nozarē Baltijas jūras reģionā, šai nolūkā, piemēram, izveidojot starptautisku ziemas skolu darba iemaņu, valodu un starpkultūru saskarsmes prasmju uzlabošanai;pilnībā izmantot cirkulārās ekonomikas un taisnīgas dalības ekonomikas iespējas, radot jaunas darba vietas pakalpojumu nozarē;mudināt gan valsti pārstāvošās, gan arī pie privātā sektora piederošās ieinteresētās puses kopīgi popularizēt Baltijas jūras reģionu kā tūrisma galamērķi, jo īpaši jaunos tūrisma avotu tirgos, un sekmēt reģionālo sadarbību kā galveno veiksmīgas Baltijas jūras reģiona attīstības priekšnosacījumu;pilnvērtīgāk izmantot digitalizācijas potenciālu ilgtspējīga tūrisma veicināšanai un joprojām atbalstīt Baltijas jūras Tūrisma centra pārvēršanu par pastāvīgu starpvalstu līmeņa informācijas un zināšanu apmaiņas platformu, jo īpaši attiecībā uz BJVP ilgtermiņa prioritātēm;uzturēt stabilu vidi, aizsargājot dabisko un mākslīgo ainavu rekreatīvo kvalitāti un Baltijas jūras reģiona dabas, kultūras un cilvēka vidi saliedējot tā, lai tūrisma pasākumi neapdraudētu šā reģiona dabas un kultūras mantojumu, par kura saglabāšanu ir aktīvi jārūpējas;veicināt un uzturēt konkurētspējīgu tūrisma nozares kvalitāti un efektivitāti, citstarp nodrošinot pienācīgus sociālos apstākļus tūristiem, darbaspēkam un vietējiem iedzīvotājiem;iesaistīt pilsoņus tūrisma stratēģiju izstrādē;turklāt konferencē tiek nolemtsatzinīgi novērtēt un pieņemt Ālandu salu parlamenta piedāvājumu 27. Baltijas jūras parlamentāro konferenci sarīkot Mariehamnā 2018. gada 26.–28. augustā.