27 BSPC Resolution LV

28.08.2018.27. Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK)RezolūcijaBaltijas jūras parlamentārās konferences dalībnieki – Baltijas jūras reģiona valstu* vēlētie pārstāvji –, sapulcējušies 2018. gada 26.–28. augustā Marienhamnā, Ālandu salās,- atkārtoti uzsver, ka visas Baltijas jūras reģiona valstis turpinās darīt visu, lai Baltijas jūras reģionā arī turpmāk valdītu miers, draudzīgas kaimiņattiecības un cieša uz demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu, cilvēktiesībām un vienlīdzību balstīta sadarbība. Tāpēc tās izmantos jebkuru iespēju īstenot parlamentāru, valdības līmeņa un sociālo apmaiņu, kā arī uzturēt demokrātisku dialogu kaimiņvalstu starpā. Tādēļ Baltijas jūras reģiona valstis atzinīgi vērtē Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) pieņemto Stokholmas deklarāciju, īpaši tajā iekļauto reformu plānu. Tāpat tiek atzinīgi vērtēts tas, ka BJVP atsākusi ārlietu ministru sanāksmju rīkošanu, tostarp Zviedrijas prezidentūras laikā, turklāt Baltijas jūras reģiona valstis aicina atkal rīkot Baltijas jūras valstu samitus, kas ne tikai sekmētu dialoga un sadarbības attīstību, bet arī apliecinātu apņēmību uzturēt mieru;- atzinīgi vērtē visaptverošos Baltijas jūras reģiona valstu valdību pārskatus un ziņojumus par 26. BJPK rezolūcijas izpildi un tās gaitā panākto progresu;- atzinīgi vērtē Zviedrijas, 2017./2018. gada BJVP prezidējošās valsts, centienus pilnveidot sadarbību Baltijas jūras reģionā, kā arī novērtē BJVP panākto progresu attiecībā uz tādām ANO definētajiem un līdz 2030. gadam sasniedzamajiem mērķiem atbilstošām prioritātēm kā ilgtspēja, nepārtrauktība, pielāgošanās, un atzīst sasniegumus tādās jomās kā ilgtspējīga attīstība, jauniešu lietas, cīņa pret cilvēku tirdzniecību, bērnu aizsardzība un civilā aizsardzība;- aicina Latvijas prezidentūru BJVP 2018./2019. gadā turpināt darbu trijās šādās prioritārajās jomās: integritāte un sabiedriskā drošība, dialogs, atbildība;- atbalsta BJVP Nākotnes redzējuma darba grupas ieceri, proti, to, ka Baltijas jūras reģionam jākļūst par paraugu citām valstīm ekoloģijas, ekonomikas, sociālo un drošības standartu noteikšanā politiskajā līmenī, kā arī aktīvā pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanā, un apņemas arī turpmāk savās diskusijās par Baltijas jūras reģiona nākotni ņemt vērā Nākotnes redzējuma darba grupas ziņojumus;- vēlreiz uzsver nepieciešamību pēc politiska dialoga starp jauniešiem un apņemas uz Baltijas jūras valstu parlamentu un parlamentāro organizāciju iniciētu jauniešu lietām veltītu projektu pamata izveidot Baltijas jūras reģiona jauniešu parlamentāro forumu, lai sekmētu Baltijas jūras reģiona jauniešu organizāciju sadarbību un jauniešu iesaisti BJPK darba kārtībā iekļautu jautājumu apspriešanā, piemēram, tādos formātos kā “Reģenerācija 2030”;- atzinīgi vērtē visus centienus, kas vērsti uz Baltijas jūras tīrību un ekoloģisko ilgtspēju;- atzīst nepieciešamību ārlietu un ārējās tirdzniecības politikas ietvaros uzsākt plastmasas piesārņojuma jautājuma risināšanu globālā mērogā;- īpaši atzinīgi vērtē konkrētus pasākumus un noteikumus, kas liedz vai ierobezo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apriti, jo tie, tāpat kā jūrā pazaudētie vai atstātie zvejas aprīkojuma elementi, visbiezāk atrodami pludmalēs un okeānos, un apņemas uzlabot sabiedrības izpratni par plastmasas atkritumu negatīvo ietekmi;- pārrunājuši jautājumus, kas saistīti ar sadarbību, ekoloģiski veselīgu Baltijas jūru, ilgtspējīgu enerģētiku, kā arī migrāciju un integrāciju,aicina Baltijas jūras reģiona valdības, BJVP un ESattiecībā uz reģionālo sadarbībuintensificēt Ziemeļu dimensijas politikas, ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam un Krievijas Federācijas Sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā mijiedarbību;paplašināt pārrobezu programmu tvērumu visa Baltijas jūras reģiona mērogā, vienlaikus oficiāli nostiprinot to tvērumu un meklējot iespējas panākt finansējumu makroreģionālo stratēģiju līmenī, un tādējādi uzlabot kaimiņvalstu attiecības;intensificēt visu Baltijas jūras robezvalstu sadarbību migrācijas un integrācijas jomā, lai veiksmīgāk tiktu risināti līdzīgie problēmjautājumi;intensificēt jauniešu apmaiņas un starptautisko sanāksmju programmas, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos un sadarbību;atsaucoties uz Baltijas jūras reģiona valstu atbildīgo ministriju 2017. gada jūnijā apstiprināto deklarāciju, aktīvi atbalstīt BJVP/Baltijas jūras darba foruma Darba lietu un nodarbinātības koordinēšanas darba grupu, kas strādā ar pārresoru aktualitātēm jaunu, nākotnē eventuāli pieprasītu kvalifikāciju jomā, un vienlaikus sasaistīt šos jautājumus ar izglītību, darba tirgus pieprasījumu, mūzizglītību, visaptverošu darba tirgus tendenču prognozēšanu un izpēti, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas un garantējot vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm;risināt ar sabiedrības novecošanos, sociālo saliedētību un Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību saistītus jautājumus, stiprinot sadarbību mūzizglītības un pieaugušo izglītības jomā, darba vietu pielāgošanā vecāka gadagājuma cilvēkiem, pret diskrimināciju uz vecuma pamata vērstas politikas īstenošanā, atbalstīt veselību veicinošus pasākumus, kā arī pielāgojamas un pakāpeniskas pensionēšanās programmas;attiecībā uz ekoloģiski ilgtspējīgas Baltijas jūras redzējumu iesaistītās puses tiek aicinātas– ņemot vērā BJPK atbalstu 2018. gada 6. martā Briselē parakstītajai HELCOM ministru deklarācijai un tajā paustajai kritiskajai nostājai attiecībā uz situāciju Baltijas jūrā, aktīvi īstenot ministru deklarācijā iekļautos lēmumus;veidot efektīvus koordinēšanas procesus un politiku, kas atbalsta Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas zilās izaugsmes darba kārtības īstenošanas stratēģiju;pilnveidot konsultācijas un sadarbību Baltijas jūras reģiona telpiskā ģenerālplāna izstrādē, ņemot vērā visas kaimiņvalstu ekonomiskās un vides intereses visos to aspektos (kuģniecība, zvejniecība, enerģētika, tūrisms utt.);ņemot vērā to, ka šobrīd HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā 2021. gadam noteiktie mērķi nacionālā līmenī tiek izpildīti tikai par 25–60 procentiem, nekavējoties intensificēt nacionālā un reģionālā līmeņa pasākumus, nosakot atbilstošas politiskās prioritātes, kas ļautu iespēju robezās noteiktajos termiņos sasniegt Baltijas jūras rīcības plānā 2021. gadam noteiktos mērķus;regulāri rīkot HELCOM ministru sanāksmes ar visu dalībvalstu atbildīgo ministru piedalīšanos, lai izstrādātu starptautiskajām tiesību normām atbilstošu saistošu regulējumu, balstoties uz satiksmes ministru kopīgā darba pieredzi kuģošanas drošības jautājuma risināšanā; šāda pieeja ļaus katras valsts un visa reģiona politisko debašu līmenī aktualizēt jautājumu par tīru Baltijas jūru, kā arī sekmēs panākto vienošanos izpildi;izstrādāt jaunas stratēģijas un intensificēt jau izstrādāto kopīgo vai nacionālo/reģionālo ilgtspējīgo stratēģiju īstenošanu, lai sasniegtu ANO darba kārtībā 2030. gadam nospraustos mērķus un iedzīvinātu redzējumu par tīru un nepiesārņotu Baltijas jūru, vienlaikus popularizējot ilgtspējīgas lauksaimniecības un kuģniecības metodes, kā arī risinot eitrofikācijas un zemūdens trokšņu jautājumus;veikt priekšdarbus un sniegt ieguldījumu, kas nepieciešams 2021.–2030. gadam ANO izsludinātajai “Okeanoloģijas desmitgadei ilgtspējīgai attīstībai”, lai tiktu sasniegts kopīgais mērķis – pasaules okeāns kļūtu tāds, kādu mēs to vēlētos nākotnē redzēt;stiprināt saikni starp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un cilvēktiesībām, apzinoties šo jomu ciešo mijiedarbību un savstarpējību;īstenot preventīvus un tūlītējus pasākumus notekūdeņu kvalitātes uzlabošanai un neattīrītu notekūdeņu novadīšanas izbeigšanai, vienlaikus apliecinot apņēmību attīrīt smagi piesārņoto jūru;veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai mazinātu augsto plastmasas un mikroplastmasas piesārņojuma līmeni jūrās; atbalstīt un ieviest regulējumu, kas nekavējoties ierobezotu vai aizliegtu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apriti; uzlabot sabiedrības izpratni par mikroplastmasas piesārņojumu visā Baltijas ekosistēmā un aicināt patērētājus atteikties no tādiem higiēnas un kosmētikas produktiem, kuri satur mikroplastmasas lodītes;attiecībā uz ilgtspējīgu enerģētiku un viedajām enerģijas sadales platformāmpilnveidot un efektīvi izmantot pārrobezu pārvades savienojumus, būvējot un paplašinot augstas kapacitātes elektrotīklus un tādējādi veidojot jaunus elektroenerģijas tirgus, kā arī piedāvājot jaunus elektroenerģijas pakalpojumus un produktus, citstarp paredzot jūras gultnē izbūvētā savienojuma izmantošanu elektrotīklu integrēšanā;attiecībā uz migrāciju un integrācijuatzīt un izprast politisko sistēmu, kā arī vēsturiskās un kultūras atšķirības, kas izriet no Otrā pasaules kara rezultātiem, turpināt diskusijas un pārrunas par bēgļu un migrācijas jautājumiem, apmainīties ar pārvaldības paraugpraksi un uzlabot sabiedrības izpratni par šiem jautājumiem;veidot integrācijas nosacījumiem veltītu visa Baltijas jūras reģiona datubāzi un veikt pasākumus, kas rosinātu uz faktiem balstītu sabiedrisko diskusiju;intensificēt Baltijas jūras reģiona valstu dialogu par migrāciju un integrāciju;paplašināt ar migrāciju saistīto konsultatīvo pakalpojumu un valodu mācības piedāvājumu, tādējādi sekmējot integrāciju;paplašināt projektus, kas veltīti integrācijas jomā iesaistīto brīvprātīgo, vietējo iestāzu un sabiedrisko organizāciju konsultēšanai un atbalstam, ņemot vērā sportam raksturīgo vienojošo un integrējošo nozīmi;iekļaut migrācijas un drošības aspektus citu nozaru, piemēram, tirdzniecības, darba tiesību un vides aizsardzības, politikas veidošanā;meklēt visaptverošus un daudzpusīgus risinājumus pašreizējā bēgļu un migrācijas politikā identificētajām problēmām, paredzot pienācīgi koordinētu pasākumu kopumu, kas aptvertu migrācijas pārvaldību, humāno palīdzību, politiskās nostādnes, Eiropas un starptautiska mēroga sadarbību, taisnīgus tirdzniecības līgumus un attīstības veicināšanu;attiecībā uz ekonomisko attīstību un izaugsmi Baltijas jūras reģionāatbalstīt ilgtspējīgas zilās izaugsmes darba kārtības īstenošanas stratēģiju Baltijas jūras reģionam;atzīt, ka Baltijas jūra ir pamats jebkurai reģiona valstij būtiskām jūras satiksmes līnijām (jūras maģistrālēm), uztura (zvejniecība) un enerģijas (nafta, gāze, vēja un viļņu enerģija) avots, kā arī atpūtas zona miljoniem tūristu, un tādēļ izmantot visas Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības iespējas, ņemot vērā katras kaimiņvalsts ekonomiskās, vides un nacionālās intereses visos to aspektos;turpināt Eiropas transporta tīklu attīstīšanu Baltijas jūras reģionā, rosināt maksas ceļu pārvaldības sistēmu sinhronizāciju Eiropas mērogā un it īpaši Baltijas jūras reģiona valstīs, lai jūras un dzelzceļa transports kļūtu rentablāks par autotransportu;censties panākt to, ka Baltijas jūras reģions kļūst par līderi automatizēto jūras pārvadājumu jomā.Turklāt konferencē nolemtsaugstu novērtēt un ar pateicību pieņemt Norvēģijas parlamenta piedāvājumu 28. Baltijas jūras parlamentāro konferenci sarīkot Oslo 2019. gada 25.–27. augustā.*Parlamenti un parlamentārās organizācijas:Ālandu salas,Baltijas Asambleja,Brīvā Hanzas pilsēta Brēmene,Brīvā Hanzas pilsēta Hamburga,Dānija,Eiropas Parlaments,Fēru salas,Igaunija,Islande,Kaļiņingradas apgabals,Karēlijas Republika,Krievijas Federācijas Federālās sapulces Padome,Krievijas Federācijas Federālās sapulces Valsts dome,Latvija,Lietuva,Ļeņingradas apgabals,Mēklenburga-Priekšpomerānija,Norvēģija,Polija,Sanktpēterburgas pilsēta,Somija,Šlēsviga-Holšteina,Vācijas Federatīvā Republika,Ziemeļu Padome,Zviedrija.