BSPC Resolution 2020 ENG LV

Digitālā 29. Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK)RezolūcijaBaltijas jūras parlamentārās konferences dalībnieki – Baltijas jūras reģiona valstu vēlētie pārstāvji –, sapulcējušies tiešsaistē 2020. gada 24. augustā,- atkārtoti un steidzamā kārtā aicinot un gaidot, ka Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās visas Baltijas jūras reģiona valstis turpinās darīt visu iespējamo, lai Baltijas jūras reģionā arī turpmāk valdītu miers, draudzīgas kaimiņattiecības un cieša sadarbība. Tieši krīzes apstākļos mūsu sadarbībai, kuras pamatā ir starptautiskās tiesību normas, savstarpēja saprašanās, uzticība, demokrātiskās vērtības, tiesiskums, cilvēktiesības un vienlīdzīgas iespējas, ir īpaši liela nozīme.Covid-19 pandēmija ir liels izaicinājums valstu parlamentiem: steidzami nepieciešamo starpparlamentu sadarbību aizkavē parlamentārās asamblejas formāts, kas pēc būtības aptver lielu dalībnieku skaitu.Taču īpaši šobrīd un pēc Covid-19 pandēmijas būs ne tikai jānodrošina un jāveicina maksimāli aktīva valstu valdību sadarbība, bet arī jāpanāk, ka tautas vēlētie pārstāvji turpina cieši sadarboties un uzticēties cits citam, lai rosinātu turpmāku valdības rīcību un savstarpējā uzticībā balstītu valstu sadarbību. Tieši šāds pamudinājums stiprinās valsts demokrātijas pamatprincipus un parlamentāro dimensiju. Lai ierobezotu un pārvarētu krīzi, katrai valstij būs jāpaveic apjomīgs darbs un jāpieliek lielas pūles, turklāt parlamentārās diskusijas un sadarbība ir vajadzīga vairāk nekā jebkad iepriekš;- pauzot gandarījumu par ilgstošo praktisko sadarbību Baltijas jūras reģionā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP), Ziemeļu dimensijas, ES dalībvalstu un Krievijas pārrobezu sadarbības programmu, kā arī Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros;- atzinīgi vērtējot Dānijas, BJVP prezidējošās valsts, centienus un Bornholmas deklarāciju, kas tika pieņemta 2020. gada 19. maijā pēc videokonferences, kurā piedalījās Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas ārlietu ministri, kā arī augsta līmeņa Eiropas Savienības pārstāvis, jo Covid-19 izplatības dēļ nebija iespējams tikties Bornholmā, Dānijā;- atzinīgi vērtējot BJVP nesen izveidoto Baltijas jūras reģiona jaunatnes platformu, kas ir aizsākusi virzību vienā no BJPK prioritārajām jomām, proti, veicinājusi jauniešu līdzdalību, pārstāvību un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos Baltijas jūras reģionā;- atbalstot Baltijas jūras reģiona valstu valdību detalizētos paziņojumus par BJPK 28. rezolūciju un aktīvo atsaucību uz BJPK aicinājumiem rīkoties, jo uzskata to par Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības panākumu;- pievēršot uzmanību Baltijas jūras reģiona sadarbībai Covid-19 pandēmijas un tās seku kontekstā, mūsu vides, jūru un okeānu saglabāšanai nākamajām paaudzēm, digitalizācijas attīstībai, migrācijai un integrācijai,aicina Baltijas jūras reģiona valstu valdības, BJVP un ESattiecībā uz reģiona sadarbību Covid-19 pandēmijas un tās seku kontekstā1. turpināt sadarbību sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomā Ziemeļu dimensijas partnerības ietvaros, lai pēc iespējas efektīvāk mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas, un stiprināt šo sadarbību, lai, nodrošinot informācijas un labākās prakses paraugu apmaiņu, varētu maksimāli efektīvi cīnīties ar citām, iespējamām pandēmijām nākotnē;2. aktīvāk izstrādāt starpnozaru un starpvalstu rekomendāciju projektus, kas saistīti ar sadarbību un inovācijām veselības zinātnēs, īpašu uzmanību pievēršot agrīnai brīdināšanai un profilaksei, kā arī nodrošināt pietiekamu pandēmiju apkarošanas spēju, lai veicinātu augsta līmeņa ilgtspējīgu sabiedrības veselību un veselības jomā padarītu Baltijas jūras reģionu par vienu no vadošajiem un veiksmīgākajiem metareģioniem pasaulē;3. ieviest attālinātās digitālās veselības stratēģijas un projektus, lai apzinātu e-medicīnas iniciatīvas, ar kuru palīdzību sniegt veselības aprūpi cilvēkiem mājās un ieviest attālinātu sociālo aprūpi, piedāvājot virtuālus risinājumus klātienes pakalpojumu aizstāšanai, un palielināt investīcijas e-veselības pakalpojumos, kuri varētu būt noderīgi arī jebkādu citu pandēmiju gadījumā;4. turpināt vispusīgu, sistemātisku pasākumu īstenošanu, lai stiprinātu sadarbību Baltijas jūras reģionā un veicinātu reģiona noturību mainīgajā pasaulē. Šie pasākumi varētu iekļaut stratēģiska dokumenta izstrādi par Baltijas jūras reģiona attīstību līdz 2030. gadam, izvērtējumu par iespējām atsākt Baltijas jūras reģiona valstu valdību vadītāju sanāksmes, efektīva vertikālas sadarbības formāta izveidi reģionā, aptverot nacionālo, reģionālo un municipālo līmeni;5. turpināt politisku dialogu un praktisku sadarbību Ziemeļu dimensijas politikas un tās partnerību ietvaros, izskatīt ES dalībvalstu un Krievijas pārrobezu sadarbības programmu, kā arī Interreg Baltijas jūras reģiona programmu īstenošanas iespējas, aktīvi iesaistīties nākamo programmu izstrādē 2021.–2027. gadam, mudināt visas puses plašāk sadarboties dazādos formātos Baltijas jūras reģionā;6. izmantot jau īstenoto BJVP projektu ietvaros pieejamās platformas, lai izvērtētu un noskaidrotu labākās prakses paraugus reģiona valstīs Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai, tostarp pasākumus nodarbinātības līmeņa saglabāšanai valstī kopumā un arī atsevišķās iedzīvotāju grupās, kuras darba tirgū ir īpaši neaizsargātas;7. kopīgi veidot vienotus risinājumus un reaģēšanas mehānismus, nevis balstīties tikai uz strikti nacionālu pieeju; veicināt ciešu pārrobezu sadarbību un darbību saskaņošanu, stimulēt mobilitāti un tirdzniecību, sevišķi pierobezas reģionos;8. iekļaut diskusijā Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās sekas, atzīt vajadzību apkopot BJVP valstu valdību īstenotos ekonomikas glābšanas pasākumus, lai vēlāk varētu salīdzināt dazādās stratēģijas;9. veicināt un atbalstīt ekonomikas atjaunošanu, nodrošinot uzņēmumu, uzņēmējdarbības un darbavietu pastāvēšanu;attiecībā uz mūsu vides, jūru un okeānu saglabāšanu nākamajām paaudzēm10. turpināt atbalstīt inovācijas Baltijas jūras aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas jomā, lai aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību;11. saglabāt Baltijas jūras starptautisko ūdeņu statusu, nodrošinot kuģošanas brīvību un vides aizsardzību;12. turpināt un veicināt nacionālos un starptautiskos pasākumus, lai ierobezotu uzturvielu ieplūšanu Baltijas jūrā;13. nodrošināt nepārtrauktu Baltijas jūras ekosistēmas stāvokļa uzraudzību un analīzi atbilstoši Espo konvencijas prasībām, lai atkārtoti apliecinātu, ka plaša mēroga projektos ar būtisku ietekmi uz Baltijas jūras reģiona ekosistēmām ir jāievēro prasības, kas noteiktas attiecīgajos starptautiskajos līgumos un konvencijās, tostarp Espo konvencijā un Helsinku konvencijā;14. ņemot vērā Covid-19 pandēmijas sociālpolitiskās un ekonomiskās sekas, atbalstīt Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) prezidentūras mērķi – iekļaut papildinātajā Baltijas jūras rīcības plānā un turpmākajos HELCOM lēmumos ilgtspējas, ietekmes uz klimatu, bioloģiskās daudzveidības un atbilstības apsvērumus; atbildot uz BJVP aicinājumiem rīkoties, ne tikai aktualizēt Baltijas jūras rīcības plānu un īstenot to daudz ātrāk un veiksmīgāk, bet arī sadarboties, sniedzot lielāko iespējamo ieguldījumu, lai turpinātu samazināt pārmērīgo uzturvielu daudzumu Baltijas jūrā, kā arī censties noorganizēt vēl vienu ministru sanāksmi 2021. gadā;15. saskaņā ar Vācijas HELCOM prezidentūras prioritātēm aktīvāk uzraudzīt un risināt Baltijas jūrā izmestās munīcijas, vraku un pamesto zvejas tīklu problēmu, izmantojot vienotu starptautisku pieeju, kura stiprinātu jau esošos nacionālos un starptautiskos centienus un atbildību, turpināt esošo politisko struktūru un zinātnes projektu atbalstīšanu, lai padarītu Baltijas jūras reģionu par pasaules līderi tādu problēmu risināšanā, kas saistītas ar ūdenī izmestu un nesprāgušu munīciju, vrakiem un pamestiem zvejas tīkliem;attiecībā uz digitalizācijas attīstību16. sniegt aktīvu atbalstu e-veselības sistēmām atbilstošajās jomās, lai vispārējā veselības aprūpe arī pandēmijas gadījumā būtu maksimāli plaši pieejama;17. sekmēt digitālo prasmju un resursu attīstību, lai veicinātu personiskos kontaktus Baltijas jūras reģionā un padziļinātu pārrobezu sadarbību, ņemot vērā, ka saskarsmes iespējas klātienē arī nākotnē var būt ierobezotas;18. aktīvāk atbalstīt uzticamas, drošas digitālās infrastruktūras izstrādi un ieviešanu, kā arī pilnveidot digitalizāciju uzņēmējdarbībā, izglītībā, pētniecībā un valsts pārvaldē, paturot prātā mērķi veicināt pārrobezu sadarbību un sakarus;attiecībā uz migrāciju un integrāciju19. censties saskaņot valstu praksi attiecībā uz (1) migrantu atgriešanos, (2) patvēruma pieteikumu apstrādi un (3) nepilngadīgo patvēruma meklētāju uzņemšanas standartiem, ņemot vērā gan valsts, gan cilvēktiesību un cilvēka pamattiesību apsvērumus;20. veicināt starptautisku sadarbību un darbību saskaņošanu, lai kompensētu nelabvēlīgu tendenču ietekmi, piemēram, darbaspēka trūkumu vai pārpalikumu;21. popularizēt un piemērot labākās prakses paraugus īpaši aizsargājamu imigrantu grupu nodarbinātības un integrācijas veicināšanai;22. atzīt integrācijas procesa daudzpusību (piemēram, darba tirgus, valoda, sociālās attiecības, iekļaušanās kultūras vidē u. c.). Šo izpratni vajadzētu piemērot likumdošanas un politikas veidošanas praksē;23. vienkāršot valsts politiku un atvēlēt resursus, lai radītu labvēlīgus darba apstākļus migrantu iekļaušanos sociālajā vidē un darba tirgū atbalstošajām nevalstiskajām organizācijām un neformālajiem tīkliem;24. atzīt pilsoniskās sabiedrības un NVO nozīmi integrācijas veicināšanā: dazādām organizācijām, piemēram, sporta organizācijām, ir svarīga loma integrācijas un vienotības sekmēšanā, jo tās palīdz cilvēkiem iepazīt vietējo sabiedrību, kļūt sociāli aktīvākiem un apvieno jaunas cilvēku grupas;25. veicināt labas savstarpējās attiecības un dazādību sabiedrībā. To var panākt ar informācijas kampaņām, pasākumiem un tādu mājokļu politiku, kas veicina daudzveidīgu dzīvojamo rajonu attīstību;26. likumdošanā un politikas veidošanā ievērot trīspusējās integrācijas konceptu. Izstrādāt tādu politiku, kas palīdz funkcionēt katram trīspusējā integrācijas modeļa aspektam;27. apkopot visaptverošus vietēja mēroga datus par sociālajām, ekonomiskajām, nodarbinātības un iedzīvotāju skaita tendencēm BJPK reģionā, lai uzlabotu situāciju imigrācijas un tās politikas veidošanas jomā;28. laikus sniegt politisko atbalstu migrācijas un integrācijas projektiem, tostarp galvenajam šīs jomas projektam “Saskatīt potenciālu – migrantu integrācijas veicināšana”, kas iekļauts nākamajā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) rīcības plānā periodam, kas sākas ar 2021. gadu;29. ņemot vērā, ka pēc notikumiem pasaulē 2020. gada pavasarī Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas un sarezģījumi liek pārskatīt mūsu attieksmi pret citām aktuālām problēmām un izaicinājumiem, ievērot šādus principus:migrācijas un integrācijas jautājumi arī turpmāk būs viena no prioritātēm,migrācija ir un arī turpmāk paliks būtiska problēma Baltijas jūras reģiona, Eiropas un visas pasaules valstīs un turpinās radīt nepieredzētus humānus, ekonomiskus, drošības un politiskus izaicinājumus,šajā politikas jomā jāturpina sadarbības stiprināšana starptautiskā mērogā, tai skaitā Baltijas jūras reģionā,politikas veidošanā nedrīkst novērst uzmanību no nepilngadīgo bez pavadības un neaizsargāto grupu vajadzībām;30. turpināt uzturēt un pilnveidot tās institūcijas un projektus, kas tapuši vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs, reaģējot uz straujo bēgļu skaita pieaugumu 2015. un 2016. gadā, un devuši būtisku ieguldījumu integrācijas veicināšanā, lai efektīvāk reaģētu uz vajadzībām šajā jomā arī nākotnē;31. šī uzdevuma veikšanai sniegt un paplašināt valsts līmeņa atbalstu pašvaldībām, jo ilgtermiņā uz tām gulstas galvenā atbildība par ilgtspējīgu integrāciju un ilgtermiņa integrācijas pasākumu īstenošanu;32. pārņemt no citām Baltijas jūras reģiona valstīm labākās prakses paraugus, daļa no kuriem minēti BJPK Migrācijas un integrācijas darba grupas galaziņojumā, ja vien tos iespējams iekļaut valsts tiesiskā regulējuma un strukturālajā sistēmā.Turklāt konferencē nolemts33. saskaņā ar BJPK Pastāvīgās komitejas lēmumiem izveidot Klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības darba grupu ar divu gadu mandātu, kas pirmo ziņojumu iesniegs 30. BJPK; darba grupā izskatāmie jautājumi ietvers kopīgus, tostarp pārrobezu pasākumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu visā Baltijas jūras reģionā, kā arī klimata pārmaiņu izraisīto seku mazināšanu, īpašu uzmanību pievēršotvalstu īstenotajai politikai un stratēģijām saistībā ar klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību Baltijas jūras reģionā;labākās prakses paraugiem savstarpēji saistītu jautājumu – bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu – risināšanā, īpaši koncentrējoties uz situāciju Baltijas jūrā;inovācijām un pasākumiem klimata pārmaiņu mazināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai;iespējām pielāgoties klimata pārmaiņām un to radītajiem izaicinājumiem zinātnē, tehnoloģiju jomā un ekonomikā;efektīvu un videi nekaitīgu transporta un energoapgādes risinājumu nodrošināšanai;kā arī sevišķi ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību, inovācijām, tehnoloģijām un ekonomiskajiem aspektiem;34. augstu novērtēt un ar pateicību pieņemt Zviedrijas parlamenta piedāvājumu 30. Baltijas jūras parlamentāro konferenci rīkot Stokholmā 2021. gada 29.–31. augustā.